Ko darīt, kad sērija pārtrūkst

Viena diena ir diena

Izlaid vienu dienu, un notiek kaut kas dīvains: zaudējums šķiet daudz lielāks, nekā tas ir. Divdesmit viena diena ar vienu caurumu galvā pēkšņi kļūst par „es atkal nespēju”. Tā ir aritmētiski nepatiesa, bet emocionāli ļoti pārliecinoša doma, un tieši tā, nevis pati izlaistā diena, nogalina lielāko daļu apņemšanos.

Skaitļi ir tavā pusē. Deviņpadsmit dienas no divdesmit vienas joprojām ir deviņpadsmit dienas. Neviens tās tev neatņem.

Noteikums: nekad divas reizes pēc kārtas

Ja gribi tikai vienu noteikumu no šīs lapas, ņem šo. Vienu dienu drīkst izlaist. Divas pēc kārtas — nē.

Iemesls ir vienkāršs: pēc vienas dienas tu joprojām esi cilvēks, kurš to dara un vakar neizdarīja. Pēc divām tu sāc būt cilvēks, kurš to vairs nedara. Robeža starp šīm divām identitātēm ir tievāka, nekā gribētos, un tā ir tieši tur — otrajā dienā.

Noskaidro, kas tieši notika

Pirms turpini, atbildi sev uz vienu jautājumu, bet atbildi konkrēti. Nevis „biju slinks” — tā nav atbilde, tā ir apvainojums. Kas tieši notika tajā dienā un tajā brīdī, kad tas parasti notiek?

Atbildes parasti ir dažas un ļoti praktiskas: es biju citur; tas bija ieplānots laikā, kad man nekad nav laika; es vakarā biju pārāk noguris; es aizmirsu, jo nebija nekā, kas atgādinātu. Katrai no tām ir risinājums, un neviens no tiem nav „vairāk gribasspēka”.

• Nebija laika tajā brīdī — pārcel uz citu dienas daļu, ne uz „kad sanāks”.
• Vienmēr par lielu vakarā — samazini tā, lai der sliktā dienā.
• Aizmirsu — piesien to kādai lietai, ko tu jau tāpat dari katru dienu.
• Nebiju mājās — sagatavo ceļojuma versiju iepriekš, nevis tajā vakarā.

Samazini, nevis sāc no nulles

Kārdinājums pēc pārtrūkušas sērijas ir teatrāls: dzēst visu un sākt no jauna pirmdien, labāk un stingrāk. Tas jūtas kā apņēmība, bet patiesībā ir veids, kā atlikt.

Dari pretējo. Turpini to pašu apņemšanos un uz nedēļu samazini to tik ļoti, ka to nav iespējams neizdarīt. Piecas minūtes. Viena rindkopa. Viens aplis. Kad nedēļa ir nostrādāta, atgriezies pie parastā izmēra. Tu neatjauno sēriju; tu atjauno pierādījumu, ka tu to joprojām dari.

Un reizēm pamest ir pareizi

Ir arī otra puse, par kuru šāda veida teksti parasti klusē. Dažreiz apņemšanās pārtrūkst tāpēc, ka tā bija nepareiza — izvēlēta no pienākuma sajūtas, kāda cita dēļ vai laikā, kad tavā dzīvē notika kaut kas pavisam cits.

Tad godīgākais solis ir to pabeigt apzināti, nevis ļaut tai lēnām izgaist un atstāt sev vainas sajūtu. Pieraksti vienā teikumā, kāpēc tu to pārtrauc. Tas nav tas pats, kas pamest. Un tad, ja gribi, izvēlies kaut ko vienu — mazu — kas šoreiz tiešām ir tavs.