Kā izvēlēties mērķi, ko nepametīsi
Lielākā daļa apņemšanos nesabrūk trešajā nedēļā. Tās sabrūk izvēles brīdī.
~3 min lasīšanas
Sāc ar to, kas traucē, nevis ar to, kas izklausās labi
Kad cilvēks sēž un domā, ko mainīt, galvā parasti ienāk lietas, kas labi izskatās sarakstā: sākt skriet, lasīt vairāk, celties agrāk. Tie ir pieklājīgi mērķi. Problēma ir tā, ka tie nāk no priekšstata par to, kādam vajadzētu būt, nevis no tā, kas tev tiešām traucē dzīvot.
Noderīgāks jautājums ir cits: kura diena pagājušajā nedēļā bija sliktākā un kāpēc tieši tā? Ne „kas man jāuzlabo”, bet „kas tajā dienā notika”. Atbilde parasti ir konkrēta — pārāk maz gulēju, visu vakaru pavadīju telefonā, atkal nepaspēju izdarīt to vienu svarīgo darbu, mājās bija tāds haoss, ka negribējās atgriezties. Tur arī ir mērķis. Tas nav skaists, bet tas ir tavs.
Pārbaudi, vai tas ir tavs
Ir viens vienkāršs tests. Iedomājies, ka neviens nekad neuzzinās, vai tu to izdarīji — ne draugi, ne kolēģi, ne cilvēks, kuram tu gribi kaut ko pierādīt. Vai tu to joprojām gribētu?
Ja atbilde ir „nē”, tas nenozīmē, ka mērķis ir slikts. Tas nozīmē, ka tu esi izvēlējies kāda cita mērķi, un pirmajā grūtajā dienā tev nebūs, pie kā atgriezties. Meklē tālāk. Parasti zem tā slēpjas kaut kas patiesāks — nevis „nomest desmit kilogramus”, bet „negribu justies noguris jau pulksten četros”.
Izvēlies mazāko versiju, kas vēl ir vērtīga
Nākamā kļūda notiek uzreiz pēc izvēles: cilvēks paņem maksimālo versiju. Ne pastaiga, bet stunda sporta zālē. Ne trīs teikumi dienasgrāmatā, bet lapa. Maksimālā versija labi jūtas pirmajās trijās dienās, kamēr ir degsme, un tad sadursmē ar parastu, piepildītu dienu pazūd.
Izvēlies mazāko versiju, kurai vēl ir jēga. „Piecas minūtes katru dienu” ir labāka apņemšanās nekā „stunda trīs reizes nedēļā, ja sanāks”, jo pirmā notiek. Lielāku vienmēr var uztaisīt pēc divām nedēļām — un tad tas būs lēmums, ko pieņem cilvēks, kuram jau sanāk, nevis cilvēks, kurš cer.
Viena lieta, ne piecas
Ja tev galvā ir saraksts ar piecām lietām, tu neesi motivētāks par cilvēku, kuram ir viena. Tu esi tālāk no starta. Piecas apņemšanās reizē nozīmē piecas iespējas, ka kāda no tām sabruks — un, kad viena sabrūk, ļoti bieži līdzi paņem pārējās, jo sajūta ir „nu es jau tāpat neturu”.
Izvēlies vienu. Saraksts nepazudīs; pieraksti to kaut kur un aizmirsti uz mēnesi. Otrā lieta ir daudz vieglāka tad, kad pirmā jau turas gandrīz pati no sevis.
Uzraksti, kāpēc — un raksti to sev
Pēdējais solis pirms sākšanas: uzraksti vienu teikumu par to, kāpēc tu šo dari. Raksti to tā, kā tu runā ar sevi, nevis tā, kā izklausītos labi citiem. „Gribu justies spēcīgs, ne noguris” der. „Vēlos uzlabot savu fizisko sagatavotību” neder — to teikumu tu nekad neesi teicis skaļi.
Šis teikums nav dekorācija. Tas ir vienīgais, ko tu izlasīsi tajā vakarā, kad negribēsies, un tad ir svarīgi, lai tas skanētu kā tava balss.