Kā padarīt apņemšanos tik konkrētu, ka to var atzīmēt

Pārbaude, kas atrisina lielāko daļu

Paņem savu apņemšanos un uzdod tai vienu jautājumu: vai svešinieks, kurš visu dienu būtu tev līdzās, varētu pateikt „jā” vai „nē”? Ja viņam būtu jādomā, jāvērtē vai jājautā tev, kā tu jūties, apņemšanās vēl nav gatava.

„Būt veselīgākam” — svešinieks nevar pateikt. „Apēst vienu augli pirms pusdienām” — var. „Mazāk sēdēt telefonā” — nevar. „Pirmo stundu pēc pamošanās telefonu neņemt rokā” — var. Tā ir visa atšķirība, un tā ir arī atšķirība starp apņemšanos, ko var atzīmēt, un apņemšanos, ko var tikai nožēlot.

Darbība, ne nodoms

Sāc teikumu ar darbības vārdu, ko var nofilmēt. Staigāt, uzrakstīt, piezvanīt, salocīt, ieslēgt, izslēgt, atlikt. Nodomu vārdi — censties, pievērst uzmanību, būt apzinīgākam, strādāt pie — izklausās nopietni un nenozīmē neko. Tos nevar izdarīt, un tāpēc tos nevar arī neizdarīt, kas ir vēl sliktāk: tu nekad neuzzini, kā tev iet.

• Nevis „vairāk kustēties”, bet „20 minūšu pastaiga”.
• Nevis „labāk plānot”, bet „vakarā pierakstīt trīs rītdienas darbus”.
• Nevis „mazāk tērēt”, bet „pierakstīt katru izdevumu”.

Pasaki, kad un kur

Lielākā daļa neizdarīto lietu nav izlemtas un noraidītas. Tās vienkārši nekad nav sasniegušas konkrētu brīdi dienā. Diena paiet, un vakarā tu saproti, ka tam vienkārši nebija vietas.

Tāpēc pievieno apņemšanai laiku un vietu: nevis „meditēt”, bet „pēc rīta kafijas, virtuvē, piecas minūtes”. Psiholoģijā ir sena ideja, ka daudz vieglāk izdarīt to, ko esi iepriekš piesaistījis konkrētam brīdim un vietai — reizēm to sauc par nodoma īstenošanas plānu. Mēs to šeit nepiedāvājam kā pierādītu likumu un neapsolām rezultātu; tā ir ideja, kuru ir viegli pārbaudīt pašam vienā nedēļā. Ja tev tas nepalīdz, tu būsi zaudējis nedēļu un iemācījies kaut ko par sevi.

Viens skaitlis, ne apzīmētājvārds

Ieliec apņemšanā vienu skaitli — minūtes, reizes, lappuses, eiro. Skaitlis beidz strīdu ar sevi. „Lasīt kārtīgi” vakarā vienmēr nozīmē to, ko tobrīd izdevīgi nozīmēt; „lasīt 20 minūtes” nozīmē vienu un to pašu katru vakaru.

Skaitlim jābūt tādam, ko tu vari izdarīt sliktā dienā, nevis labā. Labas dienas parūpējas pašas par sevi.

Uzraksti sliktās dienas versiju

Šis ir solis, ko izlaiž gandrīz visi, un tieši tas izšķir, vai apņemšanās izdzīvo pirmo saslimšanu, komandējumu vai bezmiega nakti. Pieraksti otru, sīciņo versiju — to, kas joprojām skaitās.

Ja apņemšanās ir 20 minūšu pastaiga, sliktās dienas versija var būt viens aplis ap māju. Ja tā ir 300 vārdu, tad viena rindkopa. Tas nav pieļāvums sev; tas ir veids, kā nesalauzt sēriju par to, ka dzīve bija dzīve. Divas nedēļas ar dažām sīkajām versijām ir daudz vairāk nekā piecas perfektas dienas un tad nekas.